Vienošanās sabiedrība

Mūsu mērķis ir taisnīga, ilgtspējīga un laimīga sabiedrība, ko mēs saucam par Vienošanās sabiedrību. Mēs vēlamies, lai vienošanās sabiedrība būtu realitāte 2050. gadā vai agrāk.

Vienošanās sabiedrības pamatā ir 3 savstarpēji atbalstoši pīlāri:

  1. Eiropas mēroga demokrātija visās valsts iestādēs un privātās organizācijās (vienošanās starp cilvēkiem par lēmumiem);
  2. sociālais taisnīgums un pārliecība par nākotni visiem (vienošanās starp cilvēkiem par resursu sadali);
  3. vides ilgtspējība ar izredzēm uz nenoteiktu laiku un konkrēti saglabāt cilvēku civilizāciju: “Grīziņvēja gāzes” emisijas zem nulles (cilvēku vienošanās ar tiesību aktiem, kas reglamentē ģeobiosfēru, no kuras mēs esam atkarīgi).

(Uzzināt vairāk par šo trīs pīlāru nozīmi)

Līguma biedrībā ikviens bauda savas cilvēka, sociālās un ekonomiskās pamattiesības, dzīvo no sava darba pienācīgos dzīves apstākļos, kas atbilst mūsu planētas ierobežotajiem resursiem, un ir pārliecināts par savu un savu bērnu nākotni, par nākamajām paaudzēm un nākotni. Šajā sabiedrībā ikviens iedzīvotājs piedalās demokrātiskā politikā un lēmumu pieņemšanā tādā mērogā, kas ir pietiekami liels, lai ietekmētu Eiropas Savienību, kā arī visas valsts iestādes un privātās organizācijas. Līguma sabiedrība ir vispusīgi aprakstīta šajā dokumentā (ca. 60 lappuses).

Nolīguma sabiedrības trīs pīlāri atbalsta viens otru un ir savstarpēji cieši saistīti. Vides ilgtspējība ir nosacījums, lai pastāvētu cilvēku civilizācija, un tādējādi taisnīgumam un demokrātijai ir nozīme. Sociālais taisnīgums un pārliecība par savu nākotni ir priekšnoteikumi dziļām politiskām vienošanām, ilgtermiņa redzējumam un auglīgumam, ko prasa ilgtspēja. Demokrātija visos mērogos ir vienīgā joma, kurā cilvēka autonomija var izvērsties ilgtspējīgā un līdz ar to būtiski ierobežotā pasaulē. Tikai stingri vienotai un dziļi demokrātiskai Eiropas Savienībai ir politiskā vara un leģitimitāte, lai laikus īstenotu šīs dziļās mūsu sabiedrības pārmaiņas un pārvarētu paredzamo pretestību ekonomiskajām un finansiālajām interesēm (uzzināt vairāk).

Lejupielādēt pilnu dokumentu, kurā izskaidrots, kāpēc sociālais taisnīgums un Eiropas demokrātija ir gan iespējama, gan absolūti nepieciešama (14 lappuses A4 formātā)

Mēs pārveidojam sabiedrību, ekonomiku un politisko sistēmu par Vienošanās sabiedrību, kā aprakstīts šeit.

Biedrības “Vienošanās” trīs pīlāri

Mēs saprotam šādus jēdzienus: “Viseiropas demokrātija”, “sociālais taisnīgums” un “vides demokrātija”:

  • Eiropas demokrātija. Demokrātija ir vērtība pati par sevi. Tā ir politiskā sistēma, kas iemieso cilvēka cieņu un vienlīdzību lēmumu pieņemšanas procesā, kas regulē mūsu kolektīvo nākotni valsts iestādēs un privātās organizācijās. Tāpēc, ka visi cilvēki ir vienlīdzīgi savās tiesībās, viņi ir vienlīdz likumīgi piedalīties kolektīvo lēmumu pieņemšanā. Ikvienai personai jābūt iespējai piedalīties priekšlikumu iniciatīvā attiecībā uz kolektīvu rīcību vai sabiedrisko kārtību, to grozījumiem un sarindošanu prioritārā secībā. Apspriedošā demokrātijas platforma un organizatoriskais modelis, ko izmanto KosmoPolītisks Kooperatīvs, pats par sevi ir mēģinājums iegult iekšējo demokrātiju programmatūras kodeksā[1] un uz cilvēkiem balstītās procedūrās.

Visas Eiropas demokrātija ir demokrātija, kas apvieno pilsoņus un rīkojas ārpus valsts, valodas un kultūras robežām, un kur ikviens pilsonis piedalās lēmumu pieņemšanā visos mērogos, līdz vienam pietiekami lielam, lai ietekmētu pasaules kārtību, Eiropas Savienības kārtību. Mēs uzskatām, ka tas ir iespējams, jo tas, kas vieno eiropiešus, un kopīgie jautājumi, ar kuriem viņi saskaras, ir lielāki nekā tie, kas viņus šķir, un mēs uzskatām, ka, neskatoties uz visām tās vājajām vietām, ko mēs atzīstam, Eiropas Savienība ir pirmā pastāvošā starpvalstu demokrātiskā institūcija. Mūsu mērķis ir īstenot demokrātiju visās privātajās organizācijās un uzņēmumos, kā arī visos valsts iestāžu līmeņos, sākot ar pašvaldību un beidzot ar Eiropas Savienību.

  • Sociālais taisnīgums ir sociālās drošības, saliedētības, iekļautības un vienlīdzības situācija; kur ekonomiskā nevienlīdzība ienākumu un mantotās bagātības ziņā ir krasi samazinājusies; kur ikviens pilsonis ir nodrošināts ar cieņu pret savu darbu, dzīvi, stabilu nodarbinātību tiem, kas to vēlas, jūt un ir drošs un pārliecināts par savu un savu bērnu nākotni un tādējādi vēlas un spēj veikt svarīgas pārmaiņas savā dzīvē.
  • Vides ilgtspējība, ko mēs saprotam šādi. Mūsu pienākums ir nodrošināt visiem planētas iedzīvotājiem pienācīgus dzīves apstākļus, kas atbilst visu cilvēku civilizācijai nepieciešamo bioloģisko, fizisko un ģeoloģisko resursu ierobežotajai būtībai, neapdraudot nākamo paaudžu spēju darīt to pašu uz nenoteiktu laiku. Tas ir ražošanas un patēriņa modelis, kurā: 1) klimats tiek uzturēts stabilā stāvoklī (zem 1,5 °C sasilšanas), kas ir savietojams ar to lauksaimniecības sistēmu ilglaicīgu saglabāšanu, kuras baro cilvēci, un līdz ar to kur siltumnīcefekta gāzu emisijas ir zemākas par nulli; 2) visi atjaunojamie resursi tiek izmantoti tādā apjomā vai zem tā, kādā tie var sevi reģenerēt; 3) visi neatjaunojamie resursi tiek izmantoti tādā apjomā, kas ir mazāks par to, ko var radīt samazināt par 4. Mēs uzskatām, ka ir iespējams uzlabot dzīves apstākļu kvalitāti, pat stingri ierobežojot enerģijas un materiālu plūsmu. Šī uzlabojuma pamatā ir visu resursu izmantošanas efektivitātes pieaugums (enerģija, izejvielas, augsne, ūdens, cilvēku darbs, cilvēku spējas), ņemot vērā visu veidu produktīvā un kultūras kapitāla uzkrāšanos un uzturēšanu (biosfēras dabiskā reģenerācija un ražošanas jauda; cilvēku kompetence; cilvēkkultūra; infrastruktūra, iekārtas un tīkli; zinātniskās, tehniskās un institucionālās zināšanas; koordinācijas spējas; iestādes, likumi, regulējums un standarti).

Papildus šiem trim galvenajiem pīlāriem, Eiropas Savienībā un pasaulē ir šādas Vienošanās sabiedrības iezīmes, uz kurām mēs tiecamies:

  1. Human rights, as described in the Universal Declaration of the United Nations[2], which are equally accessible to all humans without discrimination (Art. 1 and 2) – but not to corporations –, and include formal rights, such as protection of life and of personal integrity (Art. 3, 4, 5), of privacy (Art. 12), the protection of law (Art.6 to 11) and of a nationality (Art. 13 and 15), freedom of movement within a State and right to asylum (Art. 13 and 14), right to marriage (Art. 16), to property within the limits of social cohesiveness and social justice (Art. 17) freedom of thought, conscience and religion (Art. 18), of opinion (Art. 19), of association (Art. 20), right to democracy (Art. 21), and social and economic rights, such as social security (Art. 22), right to work, for a decent pay, and to join a trade union (Art. 23), to limitation in working hours and to periodic holidays with pay (Art. 24), to a decent standard of living (Art. 25), to education (Art. 26), to culture and science (Art. 27).
  2. Tiesiskumu. Likums ir vienīgais instruments, kas pieejams vājajiem un nabadzīgajiem, lai aizstāvētu savas tiesības pret bagātajiem un varenajiem. Tam ir jāattiecas un jābūt vienlīdzīgi pieejamam visiem. Tai jānodrošina tiesiskās aizsardzības iespējas, tiesiskā drošība un juridisko lēmumu paredzamība vienlīdzīgi visām pusēm.
  3. Izglītība. Mēs uzskatām, ka izglītība ir svarīgs instruments, lai cilvēki izirtu no nezināšanas, no aizspriedumiem, no sociālās un etniskās determinisms un no apspiestības. Izglītība nodrošina cilvēkiem iespējas un zināšanas, lai katrs atsevišķi un kolektīvi pilnveidotos un pielāgotos, kas būs ārkārtīgi svarīgi masīvu strukturālo pārmaiņu gadsimtā. Izglītība ir arī vienīgā patiesi neatsavināmā vērtība.
  4. Miers starp tautām, starp sabiedrības locekļiem un sevī. Miers var turpināties tikai tad, ja valda taisnīgums un patiesība.

Vienošanās sabiedrība ir daļēji balstīta un padziļina idejas, kas izstrādātas:

  • Ilgtspējīgas un paredzamas dabas ekonomikas veidošana, kas aprakstīta R. Costanza et al. 2012 ziņojumā Apvienoto Nāciju Organizācijai, kurā aprakstīta saskaņota sistēma, kuras mērķis ir “ilgtspējīga labklājība” un kuras pamatā ir 4 veidu kapitāla saglabāšana: 1) dabiska, 2) sociāla un kultūras, 3) cilvēka un 4) apbūve.
  • simbiotiskās ekonomikas jēdziens, ko ierosināja I. Delannoy: “reģeneratīva ekonomika, kas var apvienot intensīvu cilvēka darbību, plaukstošas dabas ekosistēmas un ekonomisko labklājību, ieviešot sinerģiski ilgtspējīgus risinājumus no visām jomām”.

Atpakaļ uz augšu

Kāpēc trīs pīlāri atbalsta viens otru

Pēc mūsu domām, trīs Vienošanās sabiedrības pīlāri atbalsta viens otru un ir cieši savstarpēji saistīti.

  • Ne sociālais taisnīgums, ne demokrātija nav iespējama videi nekaitīgās sabiedrībās. Īstermiņā pirmie vides iznīcināšanas upuri ir trūcīgie, kuri spiesti dzīvot piesārņotajās, trokšņainās, izolētās un neveselīgās vietās, ko radījuši bagāto un vidusšķiras neilgtspējīgie individuālie un kolektīvie patēriņa modeļi. Ilgtermiņā pārtikas, degvielas vai citu materiālu preču trūkums, ko izraisa neilgtspējīgs dzīves stils, iznīcina visu iedzīvotāju iztikas līdzekļus. Beigās šādas sabiedrības sabrūk šausmīgā haosā, cīnoties par kailu izdzīvošanu[3]. Teica citādi un brutāli: nevar pastāvēt tāda pozitīva sabiedriska vērtība kā sociālais taisnīgums vai demokrātija, ja cilvēku sabiedrība tiek iznīcināta.
  • Turklāt sociāli netaisnīgās sabiedrībās nevar īstenot vides ilgtspējības programmu. Tas ir tāpēc, ka nevienlīdzība un nedrošība rada (1) sociālus un politiskus konfliktus, (2) īsmetrību un (3) intelektuālu patēriņu, kas ir tieši pretējs tam, kas ir nepieciešams pārejai uz ilgtspējību. Mūsu sīkais arguments ir sekojošs. Pirmkārt, pāreja uz ekoloģiski ilgtspējīgu sabiedrību ir būtiska pārbūve. Tas maina veidu, kā mēs ražojam un patērējam, tas ietekmē mūsu kultūras un pat mūsu sapņus par nākotni. Tā pieprasa ļoti īsā laikā vienoties par milzīgu izmaksu, ieguvumu un risku sadali starp mums visiem, visā pasaulē. Šāda līmeņa politiskās vienošanās panākšana labticīgu cilvēku vidū pati par sevi ir milzīgs izaicinājums. Tas kļūst neiespējami, kad dusmas, neapmierinātība un bailes, ko rada nevienlīdzība un nedrošums, izvirza jautājumu par demokrātisko iestāžu (kuru mērķis ir atrisināt konfliktus miermīlīgi) leģitimitāti. Otrkārt, cilvēkiem, kas dzīvo negantumā, nākotne ir ļoti ierobežota, dažreiz viņiem pat ir runa par pārtikas atrašanu no vienas dienas līdz nākamajai. No otras puses, ilgtspējības politika attīstās daudz ilgāk – bieži gadu desmitiem. Treškārt, nevienlīdzīgās sabiedrībās daudzi patērē izšķērdīgi un izšķērdīgi[4]. Tas ir racionāli: tas ir mēģinājums parādīt citiem, ka cilvēks pieder bagātajiem un varenajiem, sabiedrībā, kur tikai viņi (vai tie, kas liek domāt, ka ir) ir droši un droši, kamēr nabadzīgie un vājie tiek apspiesti. Šī pieeja ir pretēja vienkāršajam patēriņam, kas mums vajadzīgs, lai mūsu sabiedrība būtu ekoloģiski ilgtspējīga.
  • Šīs divas dziļās sociālās un ekonomiskās pārmaiņas, virzība uz sociālo taisnīgumu un uz vides ilgtspējību (1) spēcīgi ietekmēs daudznacionālu korporāciju un bagātas un ļoti bagātas globālās elites (“1%”) koncentrēto bagātību un varu, un (2) ir nepieciešami politiski kompromisi lielā mērogā starp ļoti atšķirīgām un tomēr likumīgām interesēm, kas būs grūti pat starp labticīgiem partneriem. Globālās oligarhijas pretestības pārvarēšana ir neiespējama ar vājām, sadrumstalotām politiskām lielvarām, piemēram, Eiropas valstīm atsevišķi. Tikai spēcīgai, demokrātiski leģitīmai un vienotai Eiropas Savienībai ir pietiekami daudz pilnvaru, lai uzspiestu savus lēmumus daudznacionāliem uzņēmumiem un bagātākajiem 1%. Tikai patiesi starpreģionāla demokrātija, kuras prototips ir Eiropas Savienība, var legalizēt plašus politiskus nolīgumus, kas vajadzīgi, lai veiksmīgi risinātu 21. gadsimta globālās problēmas.

Visu šo iemeslu dēļ mēs veidojam trīs Vienošanās sabiedrības pīlārus, t.i., Viseiropas demokrātiju, sociālo taisnīgumu un vides ilgtspējību, vienlaikus, nešķirami viens no otra.

Atpakaļ uz augšu

 

[1]Izmantojot programmatūru Free, Libre and Open Source deliberative Democracy, ko sauc par KuneAgi: http://www.kuneagi.org/index.php/english/14-fonctionscararcteristiquesen/27-democratieinterneen un LiquidFeedback http://www.liquidfeedback.org, un tās statūtus, kas izklāstīti šeit.

[2]Lejupielādējams vairāk nekā 500 valodās: http://www.un.org/en/universal-declaration-human-rights/index.html

[3]Tādi postoši civilizācijas sabrukuma scenāriji jau ir notikuši pagātnē, kā to pierāda Diamond, J. “Collapse: How Societies Choose to Fail or Succeed”, Penguin grāmatas, 2011.

[4]     piemēram, redzami parādot savu preču luksusa zīmolus.